Iedzīvotāju migrācijas iezīmes un noteicošie faktori Latvijas reģionos

Juris Krūmiņš

Latvijas Universitāte, Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte

Aleksandrs Dahs

Latvijas Universitāte, Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte

Atis Bērziņš

Latvijas Universitāte, Biznesa vadības un ekonomikas fakultāte

DOI: 10.22364/fg.16.15

Atslēgas vārdi: cilvēka ģeogrāfija, migrācija, telpiskā analīze

Kopsavilkums

Kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Latvijas demogrāfiskā attīstība ir raksturojama ar ievērojamām atšķirībām starp valsts centrālo daļu un perifērijas reģioniem. Pašvaldību līmeņa statistiskie dati liecina, ka sociāli ekonomiskās atšķirības mēdz variēties atkarībā no pētāmā demogrāfiskā indikatora, kaut gan kopumā tie demonstrē līdzīgas telpiskās iezīmes un stabilu tieksmi uz diverģenci. Demogrāfisko indikatoru grupā pieaugošu interesi piesaista iedzīvotāju iekšzemes un starptautiskās migrācijas procesu statistiskie rādītāji. Īpašu uzmanību šajā aspektā pelna nedeklarētā migrācija, kuru ir iespējams novērtēt, aprēķinot starpību starp deklarēto un faktisko iedzīvotāju skaitu. Izvērtējot ekonometrisko modeļu rezultātus, autori analizē migrācijas procesu atšķirības Latvijas pašvaldībās un galvenos migrāciju ietekmējošos faktorus. Modelēšanas rezultāti liecina, ka, pētot starpību starp deklarēto un faktisko iedzīvotāju skaitu, ir jāņem vērā nozīmīga modeļa kļūdas daļa, kas ir pakļauta telpiskai autokorelācijai. Tas norāda uz telpiski korelētu faktoru klātbūtni, kas spēj ietekmēt nereģistrētās migrācijas procesu. 2016. gada iedzīvotāju aptaujas rezultātu analīze sniedz papildus ieskatu nedeklarētās migrācijas procesos reģionos.