LU konferenceIzglītības nozīme un izglītošanās laiks: atšķirības bērnu un vecāku vidū Latvijas reģionos, pilsētās un lauku teritorijās
Zaiga Krišjāne 0000-0002-3422-1958
Latvijas Universitāte
Māris Bērziņš 0000-0002-5773-3307
Latvijas Universitāte
E-pasts: zaiga.krisjane@lu.lv
DOI:
Atslēgas vārdi: iedzīvotāju ģeogrāfija, izglītība, izglītošanās laiks, reģioni, apdzīvojums
Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizētas izglītības ieguves rādītāju ģeogrāfiskās atšķirības un sociālā mobilitāte pēc iegūtās izglītības starp pieaugušajiem iedzīvotājiem un viņu vecākiem Latvijā, tādējādi sniedzot ieguldījumu izglītības ģeogrāfijas pētniecībā. Raksta mērķis ir raksturot izglītības nozīmi profesionālās kvalifikācijas veidošanā, kā arī analizēt izglītošanās ilguma un iegūtās izglītības atšķirības starp vecākiem un viņu pieaugušajiem bērniem dažādos Latvijas reģionos un apdzīvojuma veidos. Latvijā darbspējīgo iedzīvotāju vidū turpina pieaugt augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā iegūtie rezultāti apliecina, ka augstāks izglītības līmenis ir nozīmīgs priekšnoteikums augstākai profesionālajai kvalifikācijai un labākām iespējām darba tirgū, vienlaikus veicinot augstāku ienākumu līmeni un iedzīvotāju labklājību. Pētījuma rezultāti liecina par ciešu saikni starp vecāku un bērnu izglītības līmeni: personām, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, ievērojami biežāk ir arī augstākā izglītība. Vienlaikus konstatētas izteiktas ģeogrāfiskās atšķirības. Augstāks iedzīvotāju izglītības līmenis un ilgāks vidējais izglītošanās laiks raksturīgs Rīgā un tās piepilsētas teritorijās, kā arī citās valstspilsētās un reģionālās nozīmes attīstības centros. Lai gan Latvijā pakāpeniski pieaug sociālā mobilitāte un bērni arvien biežāk iegūst augstāku izglītību nekā viņu vecāki, joprojām saglabājas ievērojamas atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām, kā arī starp Rīgu un pārējiem reģioniem.