LU konferenceLauku ainavas Latvijā: atainojuma un uztveres salīdzinošā analīze
Andris Klepers
Vidzemes Augstskola, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts
Iveta Druva-Druvaskalne
Vidzemes Augstskola, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts
DOI: 10.22364/fg.18.10
Atslēgas vārdi: lauku ainava, viensēta, uztvere, identitāte
Kopsavilkums
Tradicionālā Latvijas lauku viensētu ainava pēdējo simts gadu laikā krasi mainījusies. Jaunsaimniecību skaits, kas izveidojās pēc 20. gs. sākuma agrārās reformas, ir teju puse no mūsdienās apdzīvotajām lauku viensētām (~12 % apdzīvotības). Vienlaikus ir vairāk nekā 29,5 tūkstoši pamestu viensētu. Agrārajai politikai valsts pirmsākumos un valdošajiem ideāliem bija liela ietekme gan praktiskajā, gan estētiskajā lauku dzīvesveida un ainavas veidošanā. Lauksaimniecība bija galvenais viensētu iedzīvotāju iztikas avots ar lielu iesaistīto cilvēku skaitu. Zemais darba ražīgums radīja pakāpenisku ietekmi uz cilvēka un dabas mijiedarbībā veidotajām dzīvotnēm, ļaujot daudzām sugām pielāgoties šiem īpašajiem apstākļiem. Tomēr mūsdienu vajadzības, dzīvesstils un mobilitāte, ienākumu avotu dažādošanās un tehnoloģiskās iespējas turpina mainīt lauku viensētu ainavu. Izzūd pašuzturošai saimniecībai raksturīgie funkcionālie un etnogrāfiskie elementi, tiek vienkāršota tradicionālā pagalma struktūra, mainās skatu perspektīvas, reģionos ar intensīvu lauksaimniecību ainava kļūst monotonāka un tiek ieviesti jauni ainavas elementi. Izzūd dabas daudzveidību veicinošo elementu klātbūtne, jo nav praktiskas sasaistes ar mūsdienu dzīvesveidu, trūkst arī zināšanu. 21. gs. Latvijas lauku viensētas vērtību ietekmē pretstatījums pilsētvidei: saskanīga ainava kā nozīmīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa, kurā cilvēka dzīves telpa un daba ir vairāk integrēta. Nacionālās identitātes vērtības līdzās dabas daudzveidības klātbūtnei un ekosistēmas pakalpojumu pieejamība palielina lauku viensētas kā konkurētspējīgas dzīves vietas priekšrocības.